ned39b

Fotoatskaite: Vieta, kur valda tūkstošiem agresīvu sieviešu

Mjanma! Beidzot Mjanma! Jau pirms kāda pus gada biju izlēmis nekad vairs netaisnoties par to, ka rakstu reti, ar kavējumiem, nekvalitatīvi un vispār esmu ārkārtīgi nepatīkams tips, tomēr šoreiz atkal mirdz acis un gribas biškucīt pasūdzēties. Pēc iepriekšējā raksta/atskaites biju stingri nolēmis mazliet saraut un, ja ne atgūt iekavēto, tad vismaz neatpalikt vēl vairāk. Ar…

Reku vēl viens! Un tik tuvu! Šajā brīdī jau sākam apsvērt vajadzību apmeklēt rezervātu. Varbūt labāk pasēžam tepat, palūram zvēriņus un braucam atpakaļ uz Gauhātī? Par biļeti tomēr jāmaksā teju trīsdesmit eiro! Bet nē! Citreiz taču vairs te neatbrauksim, vai ne?

Fotoatskaite: Atrodam citādāku Indiju un satiekam vienradžus

Vēl pavisam pēdējā nedēļa Indijā, goda vārds! Šī, starp citu, atkal bija puslīdz normālā nedēļa – valsts ziemeļaustrumos ļaudis tik bieži tūristus nav redzējuši, tāpēc sāk palikt jaukāki, draudzīgāki un visādi citādi skaistāki. Kā jau droši vien nojaut no galvenās bildes, bez jaukajiem ļaudīm šonedēļ vēl satikām arī degunradžus (Indijas degunradžus latīniski sauc Rhinoceros unicornis, tāpēc…

Re, mūsu restorānā ir pat krēsli! Labu apetīti, biedri!

Fototatskaite: Līķi deg, Tadžmahāls pieviļ, bet piedzīvojam patīkamu satikšanos

Apskatījuši galveno Indijas tūrisma objektu (Tadžmahālu), nokārtojam Mjanmas vīzas, un beidzot varam doties austrumu virzienā, uz Mjanmu! Pirms tam gan vēl ar vilcienu uz Varanasi paskatīties, kā līķi deg. Vispār, kārtējo reizi strādājot pie atskaites divas pilnas dienas, esmu noguris, tāpēc lieki nerunāšu. Skaties, kā cīkstamies ar mūsu nemīļāko valsti:

lieliski

Ko esam paveikuši 10 mēnešu laikā: viss redzams kartē

Pēc neskaitāmiem lūgumiem (patiesībā tas bija tikai viens cilvēks (čau, Reini) pirms kāda pusgada) beidzot esmu izveidojis interaktīvu karti, kurā parādīti visi mūsu ceļojuma svarīgākie pieturas punkti. Tagad vari arī vizuāli redzēt, kur un pa kādiem ceļiem esam aizbraukuši. Rezultāts gan sanācis tāds nekonsekvents – vietām esmu atzīmējis pavisam nebūtiskus punktus, kur apstājāmies vien uz…

Vēl pēdējais attēls ar mazceļa rutīnu. Varbūt nevar redzēt, bet gan mazais bērns, gan viņa mammīte zem lakata smaida! Sirsnīgi lauķīši!

Fotoatskaite: Pārsteidzoši patīkama nedēļa Indijā

Protams, uzreiz gribu parunāt par virsrakstu, uzreiz gribu paskaidrot – tas nepavisam nenozīmē, ka Indija man tagad patīk un ir mīļāko valstu top četrdesmitniekā (šeit slēpti palielos ar to, cik valstis jau esam paspējuši kopīgi apmeklēt, haha), nepavisam nē. Tā joprojām man ir pati nemīļākā valsts no visām, un vēl par labu gabaliņu atpaliek no…

Esam augšā! Sarasvati (ā, jā, tas arī svarīgi, pēc apvainošanās viņa uzkāpa kalnā un te arī palika dzīvot, tādējādi riktīgi ieriebdama Brahmam) templis gan vairāk izskatās pēc padomju cementa bloku būdiņas ar sarkanu konusveida mucu uz jumta, bet ko es saprotu no tempļiem... Skats visapkārt gan iespaidīgs!

Fotoatskaite: Incredible India, haha

Tā, šoreiz man ir pielavījusies sajūta, ka jāiesāk ar disklaimeri. Bilžu aprakstos runāju daudz ļauna, esmu ārkārtīgi negatīvs un visādi citādi nejauks. Man, protams, šķiet, ka tas viss pēc nopelniem, bet, ja tev Indija ir pati mīļākā valsts pasaulē, varbūt labāk arī nemaz tālāk nelasīt, droši vien apvainosies. Es negribu, lai kāds apvainojas! Nemaz arī…

Nu, tu jau saprati, uz ko te jāskatās, ja? Joprojām sērojam par to, ka nācies pamest mūsu mīļo Pakistānu. Nav pat svarīgi, kas rakstīts tajā informācijas dēlītī, galvenais ir Pakistan Zindabad!

Apceļot Pakistānu pašu spēkiem: labi un slikti padomi

Es zinu, ka Pakistāna nav tā valsts, kas pirmā iešaujas prātā, domājot par nākamo atvaļinājumu, taču mūsu pavadītais laiks tur, šķiet, būs viena no spilgtākajām ceļojumu atmiņām. Uzreiz saku, ja jums skalā no viens līdz 10 ir bail „6” un uz augšu, labāk nebrauciet, jums būs grūti to izbaudīt, bet visiem pārējiem apgalvoju – lai…

Pa kluso nobildēju, kā kopīgi ejam atpakaļ uz galveno ceļu. Starp citu, ja tu dzirdētu milzīgo vīru runājam, nekad neticētu, ka tā ir viņa īstā balss. Viņš runā tā, kā kāds runātu joku raidījumā, kur izliekas par vecu omīti, nu, zini, tajos krievu humora šovos, kur vīri apsien lakatu, uzliek biezas brilles un lieta darīta. Vienalga negribētu ar viņu izkauties! Ja vien tā nav vārdu kauja.

Fotoatskaite: Asaras un depresija trīs dienu garumā

Šonedēļ lasāmkartē stāsts par mūsu pēdējām dienām Pakistānā. Virsraksts runā par tām dienām, ko pavadījām jau pēc valsts pamešanas, skumstot par to, ka nācās nomainīt mīļo, jauko Pakistānu pret, maigi sakot, ne tik jauko Indiju. Pagaidām gan vēl centos niknumu par Indiju saturēt sevī, bet nākamnedēļ gan gāzīšu visu naidu pār jūsu ausīm(acīm), hehe. Tātad,…

Arī savu milzu turbānu uzvelk manā galvā. Tā esot VISlielākā cieņas izrādīšana. Turbāns gan atšķirībā no krellītēm man pēc tam, protams, bija jāatdod atpakaļ. Visi apkārtsēdošie (un arī desmiti ļaužu, kas sanākuši izrādi skatīties) priecājas par izrādi. Dažu tālāk sēdošo sejās gan var manīt arī apmēram skaudību. Viņi tik centīgi jau ilgu laiku sēž babas aplītī, bet viņiem tāda cieņa nepienākas! Kāda netaisnība! Nuja, bet es esmu bālģīmis, un man piedevām ir tie muļķīgie mati, skaidrs, ka esmu vissvarīgākais, haha! Starp citu, vēlāk mani arī parasti ļaudis uz ielas (pasākuma teritorijā) apturēja un skūpstīja rokas, un aiztika kājas (pēdas potītes). Tāds, lūk, es svarīgs kungs!

Fotoatskaite: Sūfiju svinības un Lahoras ikdiena

Gan šajā, gan arī nākamajā nedēļā dzīvojām diezgan slinki – pārsvarā gulējām līdz desmitiem vienpadsmitiem, tad izgājām pavazāties, tad atkal mājās, palūrēt kādu filmu un tā. Nav gluži līdz galam mūsu vaina, jo Pakistānas un Indijas nedraudzīgo attiecību rezultātā gaidīt uz vīzām nācās 2 nedēļas, nevis solītās 2-3 dienas. Un vispār – mēs taču arī…

DSC_0406

Valsts, kas sajauca mums galvu jeb „This is crazy Pakistan”

Pirms šī ceļojuma vairākkārt esam apsaukti par trakajiem tikai tā iemesla dēļ, ka mūsu plānos ietilpa apmeklēt arī Pakistānu. Man šķita, ka nekā traka un neparasta tur nav, jo ceļotāji turp dodas un tikai 0,0001% (statistikas dati ir izdomāti) patiesi neveiksmīgāko tiek nolaupīti vai nogalināti. Baidīties par to būtu tikpat muļķīgi kā katru svētdienu satraukumā…

Mēs esam trāpījušies šeit ziemā (novembra beigās/decembra sākumā), bet pat tagad te ir ļoti karsti, blakus milzu ceplis un tā. Vasarās temperatūra mēdzot uzkāpt tuvu piecdesmitniekam. Gaiss ir putekļains/smilšains, jo esam taču kaut kādā apmēram tuksnesī, turklāt tie ķieģeļi tiek lipināti no tām pašām tuksneša smiltīm. Un šie ļaudis, kā jau minēju, te strādā 6 dienas nedēļā pa 14 stundu maiņām. Un tagad padomā par to, kā tev forši paveicies ar savu darbu! Un vairs nekad nesūdzies, haha!

Fotoatskaite: Mūsdienu verdzība un dullākā nedēļa Pakistānā

Lai gan jau kādu nedēļu esam Indijā, cītīgi turpinu strādāt pie iekavētā. Tā kā atkal esmu sarīkojis Ķīnas armijas cienīgu bilžu parādi (ja nu kāds nesaprata manu rēbusiņu: Ķīnas Tautas Republikai ir vislielākā armija pasaulē, tāpat kā manai galerijai – bildīšu), netērēšu vēl liekus burtus šeit, labi? Tātad – otrā un dullākā nedēļa Pakistānā. Īsumā…