Mums uzradās draugi – vietējā tirgotāja bērni. Komentēja mūsu iedzīvi, mūs pašus, bet visu rumāniski, tāpēc neko daudz nesapratām. Kad mēs puikām kļuvām garlaicīgi, sāka ložņāt pa blakus stāvošo apskādēto automobili. Par to mēs dabūjām puteni no vietējā vīra, jo tā esot viņa mašīna, un mūsu bērniem tajā kāpt nav brīv! Mūsu bērni! Vīrs nodomāja, ka šie ir mūsu bērni!