Ūdens sev līdzi nes dažādas aļģes un baktērijas, un katrā jauniekarotajā ūdens padošanas vietā, mijiedarbībā ar tur jau augošajiem augiem un sūnām, veido tufu un travertīnu (es nezinu, vai tas ir pareizais vārds; angliski – travertine vai limestone. Nu, tas ir tas baltais akmens. Varbūt kaļķakmens?), kas mēdz izaugt pat par vienu centimetru gadā! Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ezeri meklē citus ceļus, pa kuriem tecēt. Lai gan travertīns ir trausls un viegli izskalojams, tomēr pa augiem un sūnām tecēt ir vieglāk.