Tā, pametam Zadaru, dodamies tālāk uz Trogiru. Patiesībā pat ne pavisam līdz Trogirai, bet dažus kilometrus pirms Trogiras – uz piejūras namiņu, ko tik labvēlīgi mums piešķīra Impro ļaudis. Tomēr pa ceļam sastaptais somu puika Toomas, stāstot savu bēdu stāstu, kā horvāti vispār neņem stopētājus, un viņam uz ceļa nācies pavadīt vairāk nekā 4 stundas, mīkstina mūsu sirdis, un aizvedam viņu līdz pat Splitai. Toomas jau bija padevies, un devās kājām atpakaļ uz pilsētu, kad piestājām un paņēmām viņu, tāpēc viņš ļoti priecīgs, saka, ka esam izglābuši viņa dienu!