Patiesais mērķis, protams, bija pievienot it kā aizstāvamo Bosniju un Hercegovinu Horvātijai, bet Bosnieši (musulmaņi) un Serbi, kas kopīgi sastādīja vairāk nekā divas trešdaļas Mostaras populācijas, galīgi nebija uz mieru. Dienvidslāvi un Serbi vairs nebija risks, tāpēc bijušie sabiedrotie galu galā sāka karot savā starpā. Tā kā horvāti bija jau piešāvušies karošanā, jau sākumā padzina bosniešus un serbus prom no vecpilsētas uz upes otro pusi, turklāt frontes līniju paspieda vēl par pāris ielām tālāk (iepriekš bildē redzējāt bulvāri, kas bija aktuālā frontes līnija no 1992.-1994. gadam).