Tagad parādīšu, kā ļaudis dzīvoja/cīnijās pašā Sarajevā. Enes stāsta, ka visvairāk par visu viņiem blokādē esot pietrūkuši ieroči. Protams, ēst gribas, dzert arī, bet kaut ko jau vienmēr var saštukot, kamēr ar ieročiem nav tik viegli – pus miljona pilsētā bija desmitiem tūkstoši vīru, kas labprāt skrietu un cīnītos pret serbiem, kristu par savu zemi/valsti (ko daļa no viņiem arī darīja), bet bez ieročiem skriet pret kalnu nav taču nekādas jēgas! Bieži bijis tā, ka palaiž karavīrus atšauties no serbiem, tad skrien nākamie, savāc ieročus no kritušajiem un šaudās tālāk. Briesmīgi! Nu, lūk, un šie divi eksemplāri ir paštaisīti. Sarajevā bijis viens varens mednieks, kurš diemžēl palicis bez rokas, tāpēc vairs nevarējis cīnīties. Savas zināšanas izmantojis lietderīgi un no household priekšmetiem taisījis šādus te stroķus!