Šādi apmēram izskatījušies improvizētie bunkuri Sarajevas blokādes laikā. Šis nav muzeja eksponāts, šo Enes vienkārši piemeklēja blakus mājā, lai parādītu mums, kas un kā. Protams, ja uzmet šādam bumbu, tad visi pagalam, bet tomēr labāk šāds, nekā nekāds. No visādām atlūzām vismaz pasargā. Enes gan saka, ka viņš atceras aplenkumu kā priecīgu laiku – viņš bijis bērns, un bērniem jau visas tās lietas grūtāk aptvert. Viņam bijis priecīgi, ka var tuvumā apskatīt zaldātus, ka ik pa brīdim jāslēpjas bunkurā no bombardēšanas u.t.t. Lai gan viņa ģimenei bijis dzīvoklis, kurā viņi arī dzīvojuši, tomēr Enes stāsta, ka vairāk laika nācies pavadīt bunkuros, jo biežāk notikusi bombardēšana nekā nebombardēšana.