Sākotnēji tā bijusi tikai tranzītnometne – Ebreji, čigāni, serbi un citu tautu pārstāvji šeit turēti tikai īslaicīgi, kamēr pārvietoti uz īstenajām nometnēm, tāpēc pieskatīšana uzticēta trešā reiha regulārajai armijai, bet pēc gadījuma 1942. gada 12. februārī, kad no nometnes izbēga 105 ieslodzītie, viss mainījās. Vadību pārņēma Gestapo un uzsāka masu nedarbus, sākot ar atriebību par bēgšanas laikā nogalinātajiem vācu sargiem – par katru nogalināto sargu ar nāvi sodīja 100 ieslodzītos, par katru ievainoto – 50. Šī ir istaba, kurā uzturējās visi izbēgušie (kopā 147, bet 42 bēgšanas laikā notverti/nogalināti).