Tomēr, kā jau minēju, patīkamākā vakariņu daļa nebija vis bezmaksas ēdiens, bet gan jauniegūtie čomi – vietējie skolnieki/studenti. No visiem tikai viens gavē – Rians, puisis, kurš vienīgais arī skatās kamerā. Tikko imams no torņa noziņoja par saules norietēšanu, viņš padzērās pāris malku ūdens, tad uzpīpēja un tikai tad ķērās pie ēdiena. Droši vien būt smēķētājam Ramadāna laikā ir vēl grūtāk! Izrādās, Ramadāna gaišajā laikā nedrīkst uzņemt organismā neko, kam ir garša. Arī siekalas drīkst rīt tikai tad, ja tās ir bezgaršīgas. Ja, piemēram, mutē kaut kāda iemesla dēļ ir asinis, siekalas obligāti jāspļauj ārā.