Lai gan ieradāmies vēlu vakarā, ap vienpadsmitiem, klostera pagalmā čum un mudž no ļaužu pūļiem! Sākumā likās, ka te kāda skolas ekskursija sabraukusi, bet tad novērojām arī cita gadagājuma ļaudis. Apkārt var dzirdēt visdažādākās valodas – franču, angļu, serbu, krievu un vēl visādas, ko neprotu atpazīt. Tā viņi te visi uz matracīšiem guļ, gaida rītu. Un ap 5:30 no rīta, kā vēlāk uzzinājām, sākas dievkalpojums, baznīcas vīru koris dzied skaistas dziesmas u.t.t. Tāpēc droši vien visi tie ļaudis te sagūlušies.