Karstums kalpoja arī par iemeslu tam, ka neuzkāpām Kotoras pilsētas mūrī. Re, tur augšā – tas ir tas mūris. Kopā vairāk nekā 4 kilometrus garš, un paceļas pat 260 metru augstumā. Ja laukā pat ēnā ir 36-38 grādi, nevaru iedomāties, cik ūdens pudeles (un enerģijas) jāņem līdzi tādam kāpienam pa mūri, kas gozējas saulītē! Mēs jau Dubrovnikā gandrīz nomirām, lai gan mūris teju divreiz mazāks un viss tāds lēzens. Bet, re, tā vietā paskatījāmies laukumiņus un baznīciņas. Tā kā viss tomēr labi!