Vēl gribu parādīt šo auto. Kad pirmo reizi to ieraudzīju, domāju, ka tas ir tāds kā muzeja eksponāts. Vai vismaz pamests uz mūžiem rūsēšanai, bet – nekā! Tas ir pavisam normāls transportlīdzeklis, kas piedalās satiksmē. Vīriņš ar to atbrauc līdz ezera malai, iekāpj laivā, un nozūd ezerā. Pēc kādas stundas-divām vīrs ir atpakaļ, laiva pilna kaut kādām ūdenszālēm. Ūdenszāles pārkrāmē uz mazās mašīnītes jumta un dodas savās gaitās. Un tā vairākas reizes dienā. Droši vien svarīgi paspēt pēdējo raundu izdarīt līdz tumsai, jo automobilim lampiņu nav ne priekšā, ne aizmugurē.