Reku es arī ūdenī! Bišķiņ nostāk no paša avota, jo te vismaz ir vietiņa, kur nomest drēbes un tā. Iegāju kādas 4 reizes, bet ne reizi neizturēju ilgāk par kādām 5-6 sekundēm. Tas ir ar visu ieiešanu, hehe. Starp citu, komunistiskā režīma laikā ierindas ļaudīm šis avots bija slēgts, to apmeklēt drīkstēja tikai partijas funkcionāri un militāristi. Varbūt tāpēc tas ir pamanījies saglabāties vēl neskarts.