Gida pavadībā uzkāpām arī Skopjes kalnā, apskatījām prezidenta vīna dārzu u.t.t. Reku vēl viens stāsts – Karaormana iela. Kad Skopje vēl nebija izpletusies līdz šai vietai, daži bezbēži sacēla mājas valstij piederošā zemē, ignorējot visādas zemes īpašnieku un būvatļauju lietas. Gadiem ilgi vilcies process par nelegālo būvniecību, kamēr galu galā visiem izsniegtas atļaujas turpināt namos dzīvot, maksājot mazas naudiņas valstij par zemes īri. Ko tad citu darīt – nevar ļaudis mest uz ielas un mājas graut nost. Varbūt mums arī ir vērts pa kluso sacelt mājas kaut kur Pierīgas mežos? Ar sekām taču pēc tam kaut kā tiksim galā!