Tālāk braucām uz Buzludžas monumentu, kad nonācām galā, bija jau pavisam tumšs. Apkārt mežs un pavisam, pavisam tumšs. Karīna mēģina sagatavot vakariņas gabarītu lukturu gaismā, haha. Pa ceļam uz šejieni paņēmām vienu stopētāju, jauku bulgāru puisi, kurš smuki runāja angliski un izstāstīja mums visu, kas un kā jādara Bulgārijā. Mēs gan jau tūdaļ taisāmies prom, bet, nu nekas, vēl pēdējā dienā vismaz zināsim, kā pareizi būt bulgāriem.