Reku jau mājupceļš, iebraucām Koveļā, netālu no polijas robežas. Te gan izskatījās pavisam, pavisam kā vecajos laikos, un arī čempionāta klātesamību nevar just. Veikalā “Salūts” sapirkāmies pēdējās ukraiņu pārtikas un tad jau arī maucām mājās. Tur, ja kas, neviens nerunā krieviski, šķiet, ka arī nesaprot. Tikai Ukrainiski.