Tālāk atgriezāmies vēlreiz izmest līkumu pa lielo tirgu. Līkums sanāca vēl mazāk inčīgs par iepriekšējo, jo pulkstenis rāda jau septīto stundu, un pārsvarā visas bodītes jau aizvērušās. Tomēr vienas tirdzniecības ielas galā atradām kaut ko inčīgu – vīri meta pūku. Nu, ne tā pa īstam, tik vien kā skaļiem vārdiem apmainījās, bet necik ilgi nebija jāgaida, kad jau klāt policija. Un nevis šāda tāda policija, bet gan nopietnā – ar visām ķiverēm, gāzmaskām un nesaprotamiem ieročiem. Tas jau laikam par neko labu neliecina, bet no otras puses – zinu, ka, ja būs šmuce, ātri vien būs klāt šie vīri un mani izglābs.