Visu atlikušo dienas daļu pavadām hostelī rakstot savus rakstu darbus (patiesībā vismaz pusi no laika iztērējam bezjēdzīgi skrollējot feisbukus, bet, ko darīt – nejēdzīgās internetu informācijas izsalkums dara savu). Vakara pusē sarēķinājām, ka veselības sakopšanas nolūkā jāpaliek hostelī vēl nākamā diena, bet paši īsti atļauties to nevaram, tāpēc, izmantojam kārtējo iespēju utilizēt saņemto ziedojumu. Tātad – paldies Sanita M., Tu palīdzēji Karīnai ātrāk nostāties uz kājām! Nu, jā, bet vispār pie reizes izmantošu iespēju pasūdzēties par mūsu izlaišanu. Protams, ir forši, ka varam tā izdomāt – vot, šodien paliksim vēl hostelī, un par zaudējumiem nedomāsim, bet sākotnēji bijām paredzējuši, ka, ja kāds mums ziedos, noteikti dos arī uzdevumu, ko izpildīt, vai vismaz, ko par ziedoto naudiņu paveikt, bet galu galā visi ļauj mums izlemt pašiem. Un tad nu mēs šitā te izlaižamies, aiaiaiai.