Vakarā meklējam vietu, kur gulēt – paskatāmies kartē, kur atzīmēti zaļi laukumi (tātad, tur būs koki, zem kuriem paslēpties) un dodamies tajā virzienā. Izrādās, visi Ankaras meži atvēlēti militāristiem – apkārt dzeloņdrāšu žogi, iekšā kaŗeivji ar automātiskajiem ieročiem, nekāda nakšņošana nesanāks. Bet pa ceļam nolūkojām bagātnieku rajonu, kur visapkārt lepnas augstceltnes un pa visu pa kādai glaunai privātmājai. Sarēķinājām, ka tādās vietās bandīti nemīt, tāpēc droši varam gulēt. Bet pirms gulēšanas mans nakts pavāriņš gatavo vakariņas. Turpmāk vienmēr rādīšu šīs bildes – man ļoti patīk pavāriņš ar galvas lukturi, haha!