Tā kā tualetes apmeklējums reizēm mēdz būt visai steidzama prasība, mudīgi dodamies tālāk, bet tik vien kā avīžu veikalus varam atrast – vitrin avīze, dogangul avīze, dentas avīze, bet nevienā nav tualetes! Galu galā atradām krodziņu, kurā ir tualete un salīdzinoši pieklājīgas cenas. Nav internetu, bet pie tā jau esam pieraduši, turki nemīl tāpat vien mētāties apkārt bezmaksas internetiem. Tāda sajūta, ka viņiem joprojām jāmaksā par notērētajiem megabaitiem, varbūt tā arī ir, nezinu.