Kamēr pētu piestrūklakas pensionārus, man zvana Karīna un saka, lai mudīgi nāku atpakaļ. Liekus jautājumus neuzdevis, skrienu uz mašīnu. Izrādās, viņai mieru neliek padzīvojis turku kungs, kurš iedomājies par baigo Kazanovu esam. Reizē ar manu ierašanos kungs notinās, un viss atkal ir kārtībā. Uz mošeju dosimies vēlreiz, tagad abi kopā.