Pēc stundas auto ir gatavs, stikls kā jauns (un foršāks nekā iepriekšējais), varam doties tālāk. Šajā brīdī es jau esmu pārliecināts, ka turki tomēr ir labi cilvēki, un visas tās nelāgās lietas ir neveiksmīgas sagadīšanās, izņēmumi. Labāk brauksim prom no piecu miljonu Ankaras uz kādu mazāku nostūri, tad jau atkal būs labi, ja?