Vēl pēc mirkļa – pusdienas ir klāt. Katram pa kliņģerītim, trubiņai ar sieru, vairāki siera gabali, olīvas, saldumiņi, viss kas nepieciešams kārtīgām pusdienām – un paties, nākamā ēdienreize mums bija tikai vēlu vakarā. Tādi, lūk, īstenie turki mīļumiņi. Visas Ankaras un Stambulas nelaimes jau aizmirstas, Turcija strauji kāpj pa manu mīļāko valstu topiņa kāpnēm. Tātad – galvenais turēties nost no lielajām pilsētām, un ar Turciju viss ir vislabākajā kārtībā!