Lai nebūtu viss tā pārāk skaisti un labi, taisnības labad jāpastāsta, ka ne visi grieķi tika priecīgi aizmainīti. Pirms tam, vēl Osmaņu Impērijas laikā, grieķus (un kristiešus vispār) nīda un centās iznīdēt. Bija te pāris nāves marši uz vairāk nekā 200 kilometru attālo Denizli, kuru laikā lielākā daļa bērnu un sirmgalvju gāja bojā no bada un noguruma. Bet ko nu atcerēties ļauno, ja? Labāk domāsim, kā grieķi un turki priecīgi mainījās iedzīvotājiem! Man tas koncepts pats par sevi liekas ļoti ņirdzīgs! Nuja, un šobrīd, pēc 1957. gada zemestrīces ciemā ir palicis ap pieciem simtiem patstāvīgi stāvošu ēku, te arī lielākā daļa no tām redzama.