Pa ceļam uz Antāliju, mūs nostopē ārkārtīgi priecīgs un pozitīvs jauneklis – Erans. Stāvējis uz ceļa četras stundas, tāpēc ļoti laimīgs, ka ticis pie vedējiem. Nu, jā, Turcijā, šķiet, stopēšana nav tāda ikdienas padarīšana – kopā pa trim nedēļām, ko pavadījām Turcijā, redzējām tikai četrus stopētājus, no kuriem divi bija viens un tas pats. Erans izlēmis mērot kājām 500 kilometru garo Likijas ceļu – tas ir tāds Antālijas Santjago ceļa variants, tikai skarbāks un reliģiskā fona vietā ir vēsturiskais. Tomēr pēc 10-12 (pats vairs īsti neatceroties, cik dienas jau staigā) dienu vientulības, izlēmis gabaliņu pabraukt ar mašīnu, tāpēc iznācis uz šosejas.