Kādus 30 kilometrus no Antālijas kalnos paslēpušās pizidiešu pilsētas Termessos drupas. Par Pizidijas un pizidiešu nosaukumu gan esmu pilnīgi drošs, tas pat minēts bībelē, tātad – nav apstrīdams. Karīna šoreiz izlēma palikt stāvvietā un kalnā nekāpt. Es, noguruma un sāpīgu locekļu mocīts, arī apsvēru nekāpt, jo jākāpj tālu un augstu, turklāt nav nekas daudz zināms par iespējamo balviņu – vai tās būs “kārtējās drupas” vai kas tiešām iespaidīgs. Varu uzreiz jau pateikt priekšā, ka beigās esmu ārkārtīgi apmierināts par izdarīto izvēli – kāpt. Pirmais mūris gan neko daudzsološs neizskatās, bet, nāc līdzi, mazo lasītāj, parādīšu, ko vēl Termessosā (kā pareizi ir Termessos lokatīvā?) redzēju.