Tā, mošeja izstaigāta, tagad var ķerties pie sadzīviskajām telpām – šī ir virtuve. Virtuvē notika visa dervišu dzīve – te viņi ēda, mācījās, rakstīja, virpuļoja, un ko tik vēl ne. Te ar manekeniem attēlotas jauno dervišu virpuļošanas apmācības – zemē iedzīta nagla, uz kuras jauneklis uzsprauž savu apavu un griežas uz nebēdu. Mēs, par nelaimi, nedabūjām redzēt virpuļošanu, jo publiski šajā namā tā tiek rādīta tikai sestdienās. Vispār tas ir ļoti reliģisks rituāls, jo ar griešanos derviši nonāk tuvāk dievam, mīlestībai, pamet savu ego u.t.t. Visu virpuļošanu pavada instrumentālais ansamblis ar speciāli šim rituālam radītiem simboliskiem instrumentiem, kā arī vīrs, kurš runā garīgu dzeju. Ja nu kādreiz sanāk būt Konjas tuvumā un ir sestdiena, lūdzu, aizejiet un paskatieties priekšnesumu, pēc tam pastāstiet man, kā bija. Labi?