Pa ceļam uz Trabzonu piestājām benzīntankā pagatavot vakariņas. Pēkšņi iznāk benzīna vīrs un ar zīmēm rāda, ka varam iet viņu virtuvītē un gatavot tur, te taču tumšs. Izmantojām piedāvāto iespēju daļēji – kamēr Karīna joprojām graiza tomātus pustumsā, es mudīgi nomazgāju iekrātos traukus gaišā virtuvītē ar siltu, tekošu ūdeni! Brīnumainas ekstras!