sep7 (3)_079

Reku minētais benzīntanks! Tas vīriņš, kurš stāv kājās, rāda mums uz pulksteni un mēģina norādīt, ka jādodas prom. Es saku, ka citi vīri mums atļāva, un, ka mēs pēc pusdienām uzreiz brauksim prom. Bet viņš uzstāj. Nu neko, beigās, protams, tāpat pabeidzām gatavošanu un ēšanu. Bet kāpēc es to stāstu – mums mazliet pielavījusies vilšanās sajūta gruzīnu viesmīlībā. Jā, gruzīni ir viesmīlīgi, sirsnīgi ļaudis, bet galīgi ne visi. Ir vēl tāda kategorija, kas par visu ir dusmīgi un savu viesmīlību glabā kaut kur dziļi sirdī. Tādi vēsi kungi, gaida, ka iniciatīvu izrādīs paši Gruzijas viesi. Bet vispār Karīna solījās par visu šo izslavēto gruzīnu viesmīlību uzrakstīt atsevišķu rakstu, tāpēc es te dikti neizplūdīšu, labi?

Raksti mums komentāru

Tava e-pasta adreses netiks publicēta.