Pēdējā vakarā atbraucām pirmo reizi tā kārtīgi apskatīt okeānu, bet tā vietā atradām pašnāvnieciski tendētu kaķi. Mašīnas un autobusi pīpina, strauji bremzē, bet kaķim pofig. Mans ģeniālais plāns kaķa aizbaidīšanai ar akmeni izbeidzās ar skaļu būkšķi, kurš radās, akmenim atsitoties pret kaķa krūšu kurvi. Rokās ņemt tādu bail – neizskatās pārāk līdzsvarots. Galu galā autobuss apstājās pie kaķa un stāvēja, kamēr tas palīda zem priekšā redzamās mašīnas. Drošu sajūtu braucām prom, bet kaķis, maita, atkal iznāca uz ceļa un apsēdās. Tagad viņš droši vien ir pagalam, bet es vismaz guļu mierīgi, droši zinu, ka darīju visu, kas manos spēkos, lai kaķi paglābtu – iemetu tam ar milzu akmeni.