Reku jau nākamais rīts, es ar vēl nepamodušos seju braucu vilcienā uz lielo sienu un ēdu savu sauso zupiņu. Kamēr stāvēju rindā uz vilcienu, Karīna aizskrējās līdz stacijas bodei un man kā lielam olu cienītājam atnesa zupiņu ar tumši brūno olu. Garšo pēc riekstiem.
Bet vispār ļoti forši, ka visos vilcienos, stacijās un arī citās publiskās ēkās ir pieejams karsts(verdošs!) ūdens bez maksas. Tādējādi pat ubagi var paēst siltu ēdienu.