Pirmdienas rītā (cik no savām fotoatskaitēm diez esmu iesācis tieši ar šiem diviem vārdiem?) uzreiz dodamies uz Teherānu. Protams, pirms tam ar taksi aizbraucot no mūsu jūras mājiņas līdz Anzali centram, tad ar autobusu līdz Raštai, tad ar taksi uz otru Raštas autoostu, un tikai tad tiekam pie autobusa, kas mūs tiešām aizvedīs līdz Teherānai. Lai gan visu projektu sākām agri no rīta, autobusā tiekam tikai ap trijiem pēcpusdienā, tāda lūk Irānas satiksme. Turklāt izlēmām VIP autobusa vietā braukt ar Mamūli – tie ir ar neērtākiem krēsliem, bet arī daudz lētāki, tieši tas, kas mums vajadzīgs. Ko nezinājām – lētie autobusi galamērķī nonāk daudz vēlāk, jo brauc lēnāk, bieži apstājas uzņemt ielu/autobusu tirgotājus (tādus kā centrālstacijā kāpj vilcienos) un dara vēl visādas muļķības.