Taksists, protams, gribēja mūs apmānīt, aizvest ar līkumu un noplēst 250 tūkstošus (~8 eiriki), bet es, viltnieks, sekoju visam līdzi telefonā iebūvētajā GPS, tāpēc varēju taksistu laicīgi sarāt, norādīt pareizo virzienu un cenu nokaulēt līdz 100 tūkstošiem. Mūsu lētā viesnīca (beigās nebija nemaz tik lēta – kaut kādi 17 eiriki) izrādījās strādnieku pilna. Un strādniekiem, neskatoties uz to, ka nāk jau uz pusnakti, labpatīk zāģēt flīzes, lauzt dēļus, sist logus un bungas… Labi, ka man tāds stiprs miegs. Par Karīnu gan neko nezinu, haha.