Dažus gadus vēlāk, pēc Irānas premjerministra Razmaras nāves, valsts vadību pārņēma “Tautas frontes” priekšnieks Mossadehs, kurš bija baigais patriots un gribēja visu nacionalizēt. Jā, arī naftu. Tāpēc britiem un amerikāņiem nekas neatlika, kā pa kluso saplānot valsts apvērsumu, kura rezultātā visa vara pār valsti atkal pienācās šaham, un šahs, protams, pateicībā par valsts izglābšanu no ļaunajām demokrātijas rokām, atļāva amerikāņiem un britiem atkal pumpēt naftu. Nuja, un apvērsums tika plānots un realizēts ASV vēstniecības pagrabā. No šī paša pagraba pa īstam arī notika jaunās Irānas vadīšana – tika izstrādātas visādas reformas, modernizācijas un kas tik vēl ne, bet lēnīgajiem irāniešiem tas viss izrādījās pārāk strauji, tāpēc 1979. gadā sākās atkal jauna revolūcija.