Tikko Isfahānā izkāpām no autobusa, nobildēju šo te akmens tulpi. Uzreiz pēc tam mums uzbruka taksistu bars, desmitiem, simtiem (pārspīlēju, protams) taksistu! Vairs nevienu bildi nepaguvu uztaisīt, jo bija jācīnās – te viens paķer manu somu, nes uz savu mašīnu, te otrs paņem manu telefonu, ar kuru tajā brīdī zvanīju mūsu Isfahānas draugiem, utt. Šeit, šķiet, ļaudis jau pazīst tūristus, un ir iemācījušies, ka ārzemnieki ir ļoti bagāti, tāpēc par viņu labvēlību jācīnās nesmukos veidos. Tā tulpe, kas attēlā, nav necik svarīga, gribēju tikai pastāstīt, ka pirmie mirkļi Isfahānā mums bija pamatīga vilšanās.