Kārtējā pozējamā kopbilde – ar Parastū māsu Parinas un viņas skolasbiedrenēm. Arī viņas, protams, gribēja mūs satikt un uzdot visus ierastos jautājumus: No kurienes mēs esam? No kurienes? No kurienes, kurienes? (Neviens, nezina, kas ir Latvija) Kā mums patīk Irāna? Kas vislabāk patīk Irānā? Vai mums patīk Irānas ļaudis? U.t.t. u.t.t. Par lielu izbrīnu pašam, man joprojām tie jautājumi nav apnikuši. Joprojām labprātīgi katru reizi sniedzu vienas un tās pašas atbildes, uztaisu kopīgus selfijus un vispār izdaru visu, kas tādās reizēs parasti jādara. Neskatoties pat uz to, ka tas notiek kādas 5-10-100 reizes dienā. Vienīgais, kas tiešām ir apnicis – skaidrot, ka Latvija nav tas pats, kas Lietuva. Stulbie leiši!