Shāh-é-Chérāgh – nemēģināšu darināt šos vārdus latviski, bet tulkojot tas nozīmē apmēram “gaismas karalis”. Šī, protams, ir kārtējā svarīgo kungu kapene, šoreiz svarīgie kungi ir Imama Rezas brāļi. Izstāstīšu, kāpēc nosaukti par gaismas karaļiem – kādreiz abi bračkas pazuduši/gājuši bojā kaujas laukā, un neviens nav zinājis, kur tie apglabāti, bet kādu dienu kāds seno laiku Ājatolla ieraudzījis tālumā gaismiņu. Gājis tuvāk – kā tad – gaismiņu atstaro aprakta kaŗeivja bruņas! Nezinu, kā ir jāaprok kaŗeivis, lai viņa bruņas pat no kapa būtu saules gaismu atstarot spējīgas, bet acīmredzot senajos laikos tā bijusi norma. Nu, lūk, kapu atrakuši, mironim pirkstā gredzens – uz gredzena rakstīts apmēram “Gods pieder tam kungam, Ahmeds, Musas dēls”. Ahā, tātad – Ahmeds, Musas dēls, Rezas bračka. Uzcēla apkārt kapeņu kompleksu un lieta darīta. Un vēl – ievērtējiet Karīnas jauno čadoru. Šeit gan tos izsniedz bez gala glaunus!