Ir trīs iespējas, kā tikt uz galveno visu Šīrāzas viesu intereses objektu Persepoli – braukt ar privātu taksi (apmēram miljons riālu), braukt ar organizētu tūri (apmēram 600 tūkstoši no cilvēka) vai izmantot sabiedrisko transportu (mūsu gadījumā 230 tūkstoši uz abiem). Tā kā sabiedriskā transporta tīkls ir balstīts uz līdzīgiem loģikas principiem kā stāvēšanas rindā pēc maizes, tas nemaz nav tik vienkārši, kā sākumā varētu likties – vispirms jākāpj autobusā (pirms tam atkaujoties no desmitiem agresīvu taksistu) uz Marvdaštu, tālāk jāņem taksis līdz Persepolei – ieteicams tāds, kurš pa ceļam uzņem vēl citus braucējus, tā sanāk lētāk. Vispār vienmēr, kad taksists prasa “Dar Bast?” (tas nozīmē apmēram “ar slēgtām durvīm”), jāsaka – nē! Bet vispār šo taksi rādu tikai tāpēc, ka viņam ir brīnumjauks paneļa papildinājums, kurā pat ir rūpnieciski iespiests uzraksts “Dashboard fabric”, tātad šādi brīnumi tiek ražoti vairumā! Visi ventilācijas caurumi ciet, putekļi kaudzēm un izskatās arī vienkārši draņķīgi. Lieliski!