Arī iekšā pirmajā mirklī izskatās kā pie cilvēkiem. Turklāt pie visām sienām miljons kontaktligzdas, pilnas ar elektrībām. Tas labi, jo līdz autobusam jāgaida pāris stundas, bet nevaram taču tērēt mums tik dārgās (un autobusos noderīgās) datoru baterijas kaut kādām filmu lūrēšanām autoostās! Irānā nav vienas centralizētas biļešu pirkšanas sistēmas, pie katra lodziņa darbojas cita autobusu kompānija. Biļeti var pirkt no jebkuras – cenas neatšķiras, bet komforts/serviss gan. Tāpēc iesaku visiem vienmēr pirkt biļeti no Hamsafar (autobusu izvēlēšanās principus un citus trikus stāstījām jau praktisko padomu rakstā).