Tā kā mūsu noskatītais lētais viesu nams bija pilns, mums nācās pieņemt taksista piedāvājumu un doties uz viņa izvēlētos viesnīcu. Padārgi gan sanāca (divpadsmit ar pusi eiro par vienu nakti), bet paskat, kāds skaistums! Tās mazās, brūnās durtiņas ir istabas – katrai istabai pienākas divas tādas. Un neviena nav slēdzama. No iekšpuses ir krampītis, tā kā naktī var no visādiem huligāniem paslēpties, bet, ejot prom un atstājot savas lietas, jātic visam labajam. Vai arī jāņem visas lietas līdzi. Mēs izvēlējāmies ticēt un līdzi ņēmām tikai pases, makus un fotoaparātu. Pat datorus atstājām aiz neaizslēgtām durvīm, un viss kārtībā. Nākamreiz gan tā vairs nedarīsim, nav ko izaicināt likteni.