Tuksnesi sasniedzam līdz ar krēslas iestāšanos. Sākumā bija paredzēts, ka atbrauksim uz tuksnesi laicīgi (bet mūsu biedriem no Mešhedas vajadzēja vēl pirms tam aizskrieties līdz viesnīcai pēc jaciņas, tas aizņēma kādas 40-50 minūtes), pastaigāsimies, iztrieksim pāris līkumus ar kamieli (kamieļus satikām apmēram 10km pirms mūsu galamērķa, tie jau devās uz savām stāvvietām), tad sagaidīsim saulrietu (debesis apmākušās, saule nav redzama) un pēc tam romantiski vērsimies zvaigžņotajās tuksneša debesīs (apmācies, zvaigznes nav redzamas). Gluži visi plāni neizdevās, bet – vai nav skaisti tāpat?