Vēl nākamais pārsteigums – nepietiek ar to, ka nevarēsim sēdēt blakus, man ierādītā sēdvieta ir šī te, blakus šoferim, tā, kurā parasti sēž gidi un grupu vadītāji. Visneērtākā vieta ever. Varbūt izklausos pēc baigā nīdekļa, bet – mums ceļā jāpavada vismaz 15 stundas, turklāt vienīgās izkāpšanas durvis ir šeit, blakus manam atvāžamajam krēslam. Kas nozīmē, ka, ja arī man izdosies cietajā, teju 90 grādu stāvoklī esošajā krēslā aizmigt, tāpat katrā zaļajā pieturā būs jāceļas augšā, jāpalaiž izkāpēji/iekāpēji. Un tādas pieturas ir diezgan biežas. Miglainais džeks man blakus ir Mustafa, bet par viņu parunāsim vēl vēlāk. Ā, starp citu, īstajā dzīvē viņš nemaz nav tik miglains, viņam vienkārši nepatīk bildēties, tāpēc pēc iespējas cenšas no tā izvairīties.