Nākamajā dienā tiekam ielūgti pie Mustafas (atceries to džeku no autobusa, kurš nemīl bildēties?) uz pusdienām. Mustafa grib atvainoties un atlīdzināt mums par savu tautasbrāļu neizdarību mūsu pārvadāšanā (neērts autobuss un tā), jo viņš visu to situāciju uztvēris ļoti sāpīgi. Diemžēl aizmirsu datorā pie Vali fotoaparāta atmiņas karti, tāpēc visas bildes no viesošanās ir bildētas ar telefonu un izskatās pagalam draņķīgi. Piedod, labi? Te Mustafas māsa demonstrē, kā īsteni persieši mājās darina paklājus. Miljons dažādu krāsu diedziņi, acu priekšā piesprausta nošu lapa, un tik pucē vaļā.