Stāvot sastrēgumā, pie loga pieklauvē blakus stāvošā tuktuka šoferis – vajagot viņu nobildēt. Ok, lūk, tev, šoferi, bilde! Es gan līdz galam nesaprotu šo nobildēt lūdzēju motivāciju – viņi taču nekad tās bildes pat redzēt nedabūs. Bet bildēties vajag! Lai gan, ko tur liegties – es nespēju izsekot lielākajai daļai pakistāņu ikdienas loģikas. Mēs domājam pavisam, pavisam atšķirīgos veidos. Pie tā ir ļoti grūti pierast, bet, tikko pierodi – jādodas atkal uz nākamo valsti. Šoreiz gan cerība, ka pārmaiņas nebūs tik lielas – vēsturiski taču Pakistāna un Indija ir viena valsts, tik vien kā pēdējos 70 gadus dzīvojas atsevišķi!