Kamēr mēs pa mauzoleju, stāvlaukums pilns ar kriketa spēlētājiem. Kriketu Pakistānā mīl, bet par to vēl vēlāk. Tātad tagad mauzolejs jau apskatīts – smuki bet nekas baigi īpašs. Tur iekšā arī muzejiņš, kur var apskatīt Džinnas personīgos automobiļus, ieročus drēbes, ūsu ķemmes un ko tik vēl ne. Vienīgais prieciņš, ka mauzoleja teritorijā aug zāle (tātad, ir arī kaut kas zaļš), nebrauc mocīši (tātad, var bez stresa pastaigāties) un nav tik indīgs gaiss.