Nākamajā rītā piemājas veikalā atradām Lavazza kafiju! Noputējušu, visu tādu aiz zirnekļu tīkliem, izskatās, gadiem neviens nav pircis. Vienu paciņu nopirkām, otru (vairāk nebija) atstājām vēlākam laikam. Un, kas pats svarīgākais – pacienājām hosteļa saimnieku Sadžadu (ūsiņš attēlā) ar īstu kafiju. Pirmo reizi viņa mūžā! Viņš teica, ka garšo, bet pēc tam, šķiet, tā arī nekad nemanīju, ka viņš dzertu vēl vienu krūzīti. Garšo, hehe.