Atklājām lielveikalu! Tādu, kurā var nopirkt visvisādas lietas, gan ziepes un zobu birstes, gan maizi un saldējumu! Bet arī šeit rodas sajūta, ka pakistāņi tikai spēlējas “Eiropās”, jo patiesībā viss lielveikala koncepts ir diezgan neskaidrs. Jā, te var dabūt preces, kas nav pieejamas tirgū vai sīkbodītēs (piemēram, Lavazza kafiju! Nopirkām ABAS!), bet vienalga nekur nav norādītas cenas, ja pajautā plauktu krāmētājiem, viņi vienkārši mēģina uzminēt, bet dara to ar tādu pārliecību, ka es noticu, un pēc tam pie kases ir pārsteigums. Bet pats svarīgākais ačgārnības moments – lielākā daļa tirdzniecības zāles atrodas kreisajā pusē no šī attēla, izskatās, ka ideja ir bijusi apmēram tāda – visi nāk no kreisās puses, iet pa maliņu apkārt gar pannām un segām, tad iestājas rindā (stāv no labās puses uz kreiso gar kasēm), samaksā naudas un pa šo vietu, no kuras bildēju, smuki iziet ārā. Patiesībā sistēma strādā tā – ļaudis piekrāmē milzu grozus un, tā kā segas un katlus viņiem nevajag, stājas rindā no kreisās puses uz labo. Katrs sagaidījis savu kārtu, iedod pārdevējam preces, samaksā naudiņas, un tad nāk atpakaļ uz kreiso pusi, lai tiktu uz izeju, tādā veidā izgrūstot visus pārējos rindā stāvētājus, kas par to nemitīgi burkšķ. Nezinu, vai kaut cik saprotami izskaidroju to, ko gribu teikt, bet principā vienalga ir tā pati tirgus situācija, visi stāv lielā barā, grūstās un burkšķ. Mūs gan, protams, pārsvarā laida bez rindas, mēs taču esam viesi.