No autobusa galējās pieturas robežpunkta autostāvvietā līdz pašai robežai vēl kilometriņš jāpaietas kājām, bet ceļš pavisam mierīgs – ne tuktuku, ne mocīšu, ne mašīnu. Pulkstenis jau ir pāri diviem, tāpēc visi šodien robežu šķērsot kārojošie ir jau gabalā. Pa ceļam gan vienalga nākas vairākkārt bildēties, te, piemēram, esmu ticis pie bērna, ar kuru neprotu apieties. Man visu laiku liekas, ka es viņu salauzīšu!