Nē, nonākam mūsu galamērķī Taksilā (jā, tas ir jau nākamajā dienā, protams), un arī šeit viss ir civilizēti. Paskaties uz tām ielām! Neviena atkrituma! Uz Taksilu braucām ciemoties pie mūsu pirmā Pakistāņu drauga Abdula Kadira vecākiem. Pirmais draugs tāpēc, ka bija vienīgais cilvēks visos internetos, kurš piekrita mums uzrakstīt ielūguma vēstuli vīzas uztaisīšanas vajadzībām (jā, lai iegūtu Pakistānas vīzu, vajag ielūgumu no vietējā). Pie vecākiem tāpēc, ka pats Abduls Kadirs kādu brīdi jau strādā un dzīvo Katarā, bet tas itin nemaz nenozīmē, ka neesam laipni aicināti ciemos pie viņa mājās! Tāda, lūk, viesmīlība.