Pastkaršu rakstīšanas un adresēšanas nolūkam aizņēmām vienīgo pastā pieejamo vietu, kur pieejami krēsli – pie lielā galda tieši pretī ieejai. Neskatoties uz mūsu diezgan atšķirīgo ārieni, ļaudis vienalga nāca un uzrunāja mūs urdu valodā, droši vien prasīja pēc padomiņa, kur un kā jāmaksā par gāzi. Bet mēs tik no no don’t understand urdu!